Cilvēkam dzīves laikā ir jāpieaug ne tikai fizioloģiski, bet arī emocionāli. Taču, dažādu dzīves notikumu iespaidā, ne visi pieauga emocionāli un psiholoģiski. Tam par iemeslu varēja būt dažādi traumatiski notikumi bērnībā, vecāku pašu traumatiskās pieredzes, kuras ietekmēja bērna attīstību, kāda tuvinieka zaudējums, vecāka atkarība, hroniska slimība, vecāku strīdi vai šķiršanās, vecāku emocionāla klāt neesamība un citi iemesli. Tā varēju būt arī vecāku pāraprūpe vai pārlieku liela kontrole, emocionāls vēsums un fiziska vai emocionāla nepieejamība. Tie varēja būt arī notikumi skolā vai pusaudžu gados, kuri ietekmēja emocionālo nobriešanu un attīstību. Emocionāla nepieaugšana nozīmē pieņemt tos pašus lēmumus, ko cilvēks pieņēma bērnībā, reaģēt uz situācijām un cilvēkiem ar bērna nenobriedušu attieksmi un uzvedību. Ir daudz cilvēku, kuri sirmā vecumā uzvedās, kā mazi bērni vai pusaudži. Taču, cilvēka uzdevums ir augt un attīstīties.